AKTUALITĀTES
   
86632

Veselības ministrija samazina birokrātiju hroniskā C hepatīta ārstēšanas procesā
Apskatīt komentārus (0)


17.06.2018


Avots: Ministru kabineta mājaslapa | «Noteikumu projekta „Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 746 “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)» | http://tap.mk.gov.lv/doc/2018_06/VManot_100518_Groz746.919.docx
2016. gada 28. jūnijā MK apstiprināja grozījumus MK noteikumiem Nr. 414 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 15. septembra noteikumos Nr. 746 “Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 746), ar kuriem tika izveidots VHC pacientu reģistrs. 
No 2016. gada dati par VHC tiek apkopoti  VHC pacientu reģistrā, kas dod iespēju izsekot slimības attīstības gaitai, tai skaitā uzskaitīt pacientus, kuri uzsākuši ārstēšanu, ārstēšanas shēmas, terapijas rezultātus, infekcijas attīstības dinamisko novērošanu, komplikācijas (aknu ciroze un aknu vēzis) un letālos iznākumus,  kas saistīti ar VHC.
Saskaņā ar  MK noteikumos Nr. 746 noteikto, ārstniecības personai jāievada dati par katru pacientu, kuram ir diagnosticēts VHC atbilstoši šo noteikumu 14. pielikumā “C hepatīta pacientu karte” iekļautajiem datiem. Lai tiktu nodrošināta iespēja izsekot katra slimības gadījuma norisei un ārstēšanai, kā arī varētu izvērtēt ārstēšanas rezultātus un sekojoši analizēt ārstēšanās izmaksu efektivitāti, lai precīzi plānotu nākotnē nepieciešamos resursus šīs slimības ārstēšanai un veidotu bāzi “samaksa par rezultātu”, ārstniecības personai reģistra dati par katru VHC pacientu ir jāievada un pēc tam vairākkārt regulāri jāpapildina saskaņā ar VHC pacientu kartē definētajiem periodiem – pēc pamatdiagnozes noteikšanas, katru reizi pēc konsilija slēdziena, pēc uzsākta ārstēšanās kursa, pēc pabeigta vai pārtraukta ārstēšanas kursa, norādot terapijas rezultātu, 6 mēnešus pēc ārstēšanas pabeigšanas, kā arī citās būtiskās ārstēšanas procesa situācijās. 
Kā liecina šajā reģistrā apkopotie dati par 2016. gadu, pie hepatologa vērsās 1244 pacienti ar VHC. Tas nozīmē, ka gada laikā speciālistiem reģistrā ir jāievada dati par vairāk kā 1000 pacientiem, bez tam šī informācija ir regulāri jāatjauno. Tā kā ievadāmais datu informācijas apjoms par katru VHC pacientu ir liels, ārstniecības personai, kura ievada datus, tas ir laikietilpīgs darba uzdevums, kas rada risku, ka dati par VHC pacientu tiek aizpildīti nepilnīgi.
Izvērtējot kopš 2016. gada reģistrā ievadītos datus, tika konstatēts, ka ne visa informācija ir pieejama, kā arī ne visi ievadītie dati ir nepieciešami situācijas analīzei un politikas plānošanai. Piemēram, politikas plānošanai  nav svarīga detalizēta informācija par VHC pacienta personas īpašo sociālo statusu, piemēram, invaliditāti vai ekonomisko aktivitāti, kas ir saistīta ar regulāru vai neregulāru darbu, vecuma pensijas nodrošinājumu utml. Tādēļ nepieciešams reģistrā iekļaujamo informāciju par VHC pacienta īpašo sociālo statusu svītrot. Tāpat šobrīd VHC pacientu reģistrā ir neprecīzi norādīta sadaļa par VHC riska faktoriem, kurā ir iekļauti arī jautājumi par HIV/AIDS, tuberkulozi, B hepatītu, kas nav attiecināmi kā riska faktori. Savukārt dati par VHC izraisītāja (turpmāk – HCV) vertikālo transmisiju nav objektīvi iegūstami. 
VHC pacienta kartē ir pārāk plaši izvērsta un sarežģīta sadaļa par diagnozes noteikšanas gaitu, paredzot katrā etapā norādīt datumu. Kā liecina pieredze, tik detalizēta informācija par VHC diagnozes noteikšanas gaitu nav nepieciešama. Tādēļ nepieciešams šo sadaļu vienkāršot, paredzot norādīt  tikai VHC reģistrācijas datumu, kas VHC pacientu reģistrā parādās automātiski no Valsts infekcijas slimību uzraudzības un monitoringa sistēmas (turpmāk - VISUMS). Tāpat darba gaitā ir konstatēts, ka nav nepieciešama izvērsta informācija par aknu patoloģijas apstiprināšanu, citām aknu slimībām un blakus slimībām, bet ir pietiekami norādīt HCV apstiprināšanas veidu, aknu fibrozes stadiju pirms ārstēšanas uzsākšanas un HCV genotipu, norādot tā noteikšanas gadu.
Ņemot vērā to, ka ārstu konsilijs nozīmē ārstēšanu, informācija par ārstu konsiliju būtu jāpārceļ no VHC pacienta kartes II. sadaļas “Diagnostika” uz III. sadaļu “Ārstēšana”, kā arī ņemot vērā to, ka šobrīd pacientam netiek nozīmēti atkārtoti konsiliji, nav nepieciešams norādīt, vai konsilijs ir pirmreizējs vai atkārtots. Kartē iekļaujamo informāciju par konsilija slēdzienu ir nepieciešams vienkāršot, norādot tikai tos datus, kas ir nepieciešami situācijas analīzei.
Lai uzlabotu iespēju analizēt rezultātus pēc ārstēšanas, III. sadaļā “Ārstēšana” nepieciešams precizēt reģistrā uzkrāto informāciju par pacienta novērošanas rezultātiem, svītrojot punktu attiecībā uz etiotropās ārstēšanas rezultātu un dinamiskās ārstēšanas rezultātiem un izveidojot jaunu, labāk strukturētu, punktu – novērošana pēc terapijas beigām, kur tiek atzīmēti novērošanas rezultāti periodā līdz 2 mēnešiem pēc ārstēšanas,  trīs līdz piecu mēnešu, sešu – vienpadsmit un gada un vairāk periodā pēc ārstēšanas. 
Hepatologi arī norāda, ka nav iespējams reģistru papildināt ar datiem par piešķirto invaliditāti, jo viņu rīcībā šādas informācijas nav, bet tā ir iegūstama no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas. Tādēļ punkts par pacientam piešķirto invaliditāti, ko izraisījusi saslimšana ar VHC, ir svītrojams.
Lai novērstu iepriekš minētās problēmas, ir izstrādāta jauns VHC pacienta kartes projekts, kas veicinās efektīvāku VHC pacienta datu ievadi un mazinās slogu ārstniecības personām. Jaunizveidotajā VHC pacienta kartes projektā iekļaujamā informācija ir iedalīta 3 daļās. I. sadaļā “Pacienta dati”  nepieciešamā informācija galvenokārt tiks aizpildīta automātiski, pārņemot datus no Iedzīvotāju reģistra. Savukārt ārstniecības personai vienīgi būs jānorāda informācija par to, vai pacients ir narkotisko vielu lietotājs, pārmērīgi lieto alkoholu vai saņem narkotisko vielu aizvietojošo terapiju, jo minētie faktori var ietekmēt ārstēšanas gaitu, kā arī šī informācija ir nepieciešama datu analīzei un politikas veidošanai. 
VHC pacienta kartes projekta II. sadaļā “Diagnostika” dati par VHC gadījuma reģistrāciju tiks iekļauti automātiski no VISUMS. Savukārt ārstam būs jāievada dati par HCV noteikšanas datumu, laboratorisko apstiprināšanu (HCV ribonukleīnskābe (turpmāk – HCV RNS) vai HCV serdes antigēns (turpmāk – HCV cor Ag)), pamatdiagnozi pirms ārstēšanas uzsākšanas, HCV fibrozes stadijas noteikšanas gadu, stadiju un noteikšanas metodi, HCV genotipu, kā arī datus par līdz 2015. gada 31. decembrim saņemto ārstēšanu, kas nav bijusi efektīva.
VHC pacienta kartes projekta III. sadaļā “Ārstēšana” ārsts ievadīs datus par ārstu konsilija datumu un pieņemto slēdzienu – nozīmēta vai nav nozīmēta ārstēšana, kā arī par etiotropās ārstēšanas kursu, norādot ārstniecības iestādi, kur tā saņemta, pielietotajiem medikamentiem un ārstēšanas kursa apmaksas veidu (valsts apmaksāts, pacienta apmaksāts, ar pacienta līdzmaksājumu, pacientam piedaloties klīniskajā pētījumā vai zāļu lietošana līdzjūtības dēļ), ārstēšanas uzsākšanas datumu, ārstēšanas blakusefektiem, ārstēšanas pabeigšanas vai pārtraukšanas faktu, norādot datumu un iemeslus ārstēšanas pārtraukšanai. VHC pacienta reģistrā ārstam būs jāievada arī dati par pacienta novērošanas rezultātiem   periodā līdz 2 mēnešiem pēc ārstēšanas, trīs līdz piecu mēnešu, sešu līdz vienpadsmit un gada un vairāk periodā pēc ārstēšanas, katrā minētajā laika posmā norādot, vai HCV RNS tiek konstatēts vai nē, vai arī novērošana nav tikusi veikta. Tāpat tiek paredzēts, ka VHC pacienta reģistrā arī tiks ievadīti dati par aknu transplantāciju, ja tāda pacientam tiks nozīmēta un veikta. Savukārt dati par pacienta nāvi VHC pacienta reģistrā tiks iekļauti automātiski no Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk - SPKC) pārziņā esošās Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāzes.
Lai tiktu nodrošināta iespēja izsekot katra slimības gadījuma norisei un ārstēšanai, kā arī varētu izvērtēt ārstēšanas rezultātus un sekojoši analizēt ārstēšanās izmaksu efektivitāti, lai precīzi plānotu nākotnē nepieciešamos resursus šīs slimības ārstēšanai un veidotu bāzi “samaksa par rezultātu”, ārstniecības personai reģistra dati par katru VHC pacientu ir jāievada un pēc tam vairākkārt regulāri jāpapildina saskaņā ar VHC pacientu kartē definētajiem periodiem – pēc pamatdiagnozes noteikšanas, pēc konsilija slēdziena, pēc uzsākta ārstēšanās kursa, pēc pabeigta vai pārtraukta ārstēšanas kursa, norādot terapijas rezultātu, 6 mēnešus pēc ārstēšanas pabeigšanas, kā arī citās būtiskās ārstēšanas procesa situācijās. 
Lai nodrošinātu personalizēto datu aizsardzību noteikumu projekts paredz papildināt 10. punktu ar nosacījumu, ka pacientu identificējošo informāciju dzēš pēc pacienta nāves līdz nākamā kalendārā gada 31.decembrim. Šāds termiņš noteikts personalizēto datu dzēšanai, jo  SPKC ir nepieciešams papildus laika periods informācijas apstrādei, lai nodrošinātu informācijas pilnīgumu un kvalitāti.  Savukārt NVD šāds papildus laika periods ir nepieciešams, lai apkopotu informāciju un nodrošinātu konfidenciālos līgumos ar farmācijas firmām, kas nodrošina VHC pacientiem zāles, paredzēto nosacījumu īstenošanu.”




 
      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Gaismas iela 19 k-8, Ķekava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2123, Latvija

Logo +371 26062077
Logo apvieniba@apvienibahiv.lv